MENIJA

23+6. nedēļa

560g

30cm

Esmu četru bērnu māmiņa un mazo peciņu mēs visi ļoti,ļoti,ļoti gaidījām.

Viss sākās tik ļoti ātri, biju izmisusi, jo man no viņas bija jāatsakās. Meitiņai bija jādzimst, jo nav augļūdeņu, bet izredzes, ka viņa izdzīvos bija 1%. Jā, mazā Menija nāca pasaulē 23ned+6dienās, viņa svēra 560g un bija 30cm gara.

Viens procentiņš ir ar mani. Biju ļoti priecīga, jo viņa piedzima. Vārdiem tas nebija aprakstāms, biju ļoti laimīga, bet arī tajā pašā laikā, ļoti skumīga, jo zināju ka viņa ir ļoti smagā stāvoklī. Asins izplūdumi abās pusēs, smadzeņu krociņu nav, plaušiņas vēl nav atlipušas. Dakteri nedeva nekādas cerības. Dzirdēju tik skumīgus vārdus... Raudāju bez apstājas savā istabiņā. Tomēr biju priecīga, ka vīrs bija mums līdzās, viņš neļāva padoties. Lūdzām Dieviņu bez apstājas un ticēju Viņam, ka spēs darīt brīnumu.

Pēc pavadītām piecām dienās dzemdību namā, mūs pārveda uz bērnu slimnīcu.

Bērnu slimnīca nedeva mums arī nekādu cerību, vairākas reizes mums pārjautāja, vai tiešām mazā ir dzimusi 23.nedēļā. Mums pat pārrrēķināja vai nav kaut kādas kļūdas.

Menijai bija trīs elpošanas atbalsti, 5 asins pārliešanas, siltumgultiņā gulējām ilgāk nekā bija paredzēts, jo maziņā nespēja regulēt savu temperatūru. Kopā mēs slimnīcā pavadījām 99 dienas. Dienas vairs neskaitīju, gribēju tikai vienu- lai mazais brīnumiņš tiek ātrāk mājās sveika un vesela.

No pudelītes mums neizdevās ēst, pieniņš ļoti skrēja kaklā, mēs gandrīz nosmakām. Bet mēs nepadevāmies un iemācījāmies ēst no mammas krūts, sāka pati elpot, nebija elposanas atbalstu, smadzeņu krociņas parādījās. Tas viss notikās trīs mēnešu laikā, likās ka viss ir tik slikti, bet maziņā nepadevās un vēl joprojām nepadodas. ❤️

Es varētu rakstīt un rakstīt, sapīte ir tik liela ka to nevar vienā vēstulīte visu uzrakstīt...

Arī mājās pārbraucot, mums gāja ļoti smagi, grūti gāja ar ēšanu un svars nenāca klāt.

Bet nu jau tūlīt būs gadiņš. Koriģētasi vecums 7 mēneši. Cītīgi ēdam, ņemamiems svarā, nu jau sākam rāpot, atbilstam savam vecumam. Esmu vislaimīgākā mamma pasaulē, jo maziņā izdzīvoja un ir ar mani, mans mazais brīnumiņš. ☺️

Lielu paldies varu teikt visiem ārstiem, māsiņām, tām māmiņām, kas bija visu laiku ar mums, neļāva sabrukt un deva sparu cīnīties. Esmu Dievam pateicīga, ka viņš uzklausīja manas lūgšanas, Viņš ir ar mums un ticiet, Dievs dara brīnumus ❤️ ❤️ ❤️

(Iesūtīts 2021.g.)