GALVENAIS IR ĢIMENES ATBALSTS

“Tas bija tik sen – pirms 17 gadiem. Daudzas lietas jau piemirsušās, bet pārdzīvotā dēļ meita ir vienīgais bērns. Lai gan rezultāts ir ļoti pozitīvs, visu laiku nepameta piesardzība – ja nu tas vēlreiz atkārtojas?” atzīst Ilze. Elizabete piedzima 24.-25. grūtniecības nedēļā ar ķeizargriezienu un svēra 925 gramus. “Pat cukura paciņa nebija,” saka Ilze “tāpēc esmu pateicīga dakterei, kura darīja visu, lai glābtu mūsu bērnu un pieņēma lēmumu veikt ķeizargriezienu. Pēc meitas piedzimšanas sākās mūsu ļoti neparastā  dzīve.”

Elizabete nāca pasaulē 27.novembrī, tuvojās Ziemassvētki, visa planēta satraukti gaidīja jauno tūkstošgadi, bet Ilzes vienīgā doma bija – kaut meitiņa izdzīvotu un būtu vesela. “Nedēļu pēc dzemdībām mūs pārveda uz bērnu slimnīcu Vienības gatvē, kur mūs sagaidīja fantastisks kolektīvs. Tad sākās mūsu cīņa divu ar pusi mēnešu garumā. Gāja visādi, bet 15.februārī devāmies mājās, un tolaik meita svēra jau vairāk nekā divus kilogramus,” atminas Ilze.

Viņa priecājas, ka bērns attīstījās labi, un arī tagad meitai ir laba imunitāte. Elizabete mācās vidusskolas 10.klasē, daudzus gadus dejo tautas dejas, bet šogad sākusi apgūt arī bungu spēli. Viņas krustmāte ir atzinību guvusī fizioterapeite Klaudija Hēla, ar kuru kopā Ilze savulaik studējusi. “Viņa visu laiku bija klāt, uzraudzīja meitu, atbalstīja gan mani, gan Elizabetes tēti. Neizsakāms paldies viņai, tāpat kā dakterei Tropai un Kviļūnai, kā arī visam Neonatoloģijas nodaļas kolektīvam,” teic Ilze un piebilst – lielu atbalstu sniegusi arī ģimene. “Mamma gatavoja zupas un veda uz slimnīcu, meitas tētis mani mēdza aizvest pusdienās arī ārpus slimnīcas, lai mana diena būtu mazliet citādāka. Atbalsts bija liels un tas ir ļoti vajadzīgs, jo tās dienas ir saspringtas,” teic sieviete.

atpakaļ uz Vecāku stāstiem..