LAT
25.nedēļa
900g
35cm
ALENS VALTERS
Grūtniecība noritēja sākumā labi,plānojām mazo sagaidīt ap 21. martu 2018. gadā!
Negaidīti mani nosūtīja decembra sākumā uz Stradiņiem! Un teica, jāguļ mājās doties nevar! Ievēroju noteikumus, līdz man 18.decembrī sākās sāpes un domāju tas nevar būt! Tas nenotiek ar mani! Ārsti sāpes apturēja! Bet diemžēl ne uz ilgu laiku, jo vakarā sāpes atgriezās un naktī uz 19.decembri 2017.gadā pasaulē nāca puisēns 25.nedēļā 35 cm 900g!
Kad piecēlos no operācijas, neticēju notiekošajam!Saņēmos un devos viņu satikt, jo viņš nebija man blakus gultiņā kā ierasts, bet gan Intensīvajā terapijas nodaļā!
Saņemot spēkus nonākot pie mazuļa nezināju pat ko teikt, jo viņš bija tik trausls āda tik plāna...pat nevarēju viņam pieskarties, jo katrs pieskāriens šādiem mazulīšiem esot sāpīgs! Ārsti neko nevarēja solīt,mazais bija pieslēgts vadu vadiem un elpošanas aparātam! Mans stimuls bija nest mammas pienu kā viss labākās zāles šim mazajam zirnītim
Ziemassvētkos mūs pārveda uz BKUS, negāja viegli, pīkstošie aparāti viss apkārt, svars kāpa lēni un tā tukšā neziņa...
Mums bija lieliska daktere kas visu laiku teica Alens Valters ir cīnītājs un riktīgs lauvēns! Šie vārdi mazliet deva mieru! Tad neticamais, mazais sterīlā vidē guļot inkubatorà dabūja vīrusu! Pēc tam bija vairākas reizes jāpārleja asinis, man laikās cik tam mazajam vēl būs jāpārdzīvo!
Katru rītu devos ar svaigu pieniņu vairākas stundas sēdēju turēju sev uz krūtīm, lai mazais sajūt mammas klatbūtni! Jo varēju viņu satikt 1.etapā no 9:00-21:00!
Pagāja dienas, nedēļas, mēneši līdz mazais varēja ar mani pāriet 2.etapā mācījāmies sadzīvot ar aparātiem un man bija jāiemācās viņu barot sākumā caur zondi, pēc tam jau pamazām no pudelītes! Mūsu mērķis bija sasniegt 2 kg, iemācīties ēst un iemācīties labi elpot pašiem, bez aparātiem! Jo katrs pīkstiens un bērna zilganais tonis lika sirdij trakot!
Patiesi par katru pavadīto dienu pat rakstīju dienasgrāmatu! Par katru nieka gramu, par katru jaunumu no ārstiem atzīmēju!
Tad pienāca 1.marts kad beidzot varējām doties mājās! Bija neticamas sajūtas un prieks, jo mājas mūs gaidīja brālis! Kas nevarēja satikt mūs ilgi!
Ar to mūsu stāsts nebeidzās! Nonākot mājās devītajā dienā,barojot mazuli viņš palika zils un pārstāja elpot! Centos palīdzēt, darīju visu kā mācīja slimicā,bet nekā! Liku uz lielā ēdam galda mazo, taisīju sirds masāžu un elpināšanu, līdz beidozt viņš man atbidēja un sāka elpot! Es teikšu neizsakāms sajūtas kam iets cauri!
Un paldies, Jums kad ir šie stāsti kas palīdz māmiņām ticēt un cerēt!Jo šādi stāsti 2017.gadā bija maz tik cik bija slimnīcā pie sienas un deva kādu cerību kad varbūt mums arī viss būs labi!
Es no sirds viņam no pašas pirmās dienas ticēju, un iesaku ro darīt katrai priekšlaikus dzimušo bērnu mammām!Ticība viņiem dod lielu spēku cīnīties!
Tagad Alens Valters ir aktīvs, atraktīvs un jauks puika un viņam jau ir 2 gadi un 10 mēneši
Veselību viesiem bērniņiem un izturību vecākiem!
atpakaļ uz Vecāku stāstiem
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.