Priekšlaikus dzimis bērniņš ir mazulis, kurš dzimis agrāk par pilnām 37 gestācijas nedēļām. Laiks no 37 līdz 40 gestācijas nedēļām (GN) ir vislabvēlīgākais bērniņa pārejai no dzīves dzemdes dobumā uz patstāvīgu dzīvi, jo visas orgānu sistēmas ir nobriedušas un gatavas funkcionēt. Priekšlaikus dzimušo bērnu lielākā problēma ir patstāvīgas dzīves uzsākšana ar nepilnīgi nobriedušām orgānu sistēmām – plaušas, sirds, smadzenes, kuņģa – zarnu trakts, nieres, kaulaudi, asins sastāvs, redzes un dzirdes orgāni uzsāk funkcijas dažādās attīstības pakāpēs. Tieši tas rada visas priekšlaikus dzimušo bērnu slimības un nepieciešamību ārstēties slimnīcā – jaundzimušo nodaļā vai jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā (JITN).
Katrs bērniņš ir individuāls, taču kopumā bērni, kas dzimuši pirms 32. gestācijas nedēļas, ir paaugstināta riska grupā – tas nozīmē, ka viņi ir īpaši neaizsargāti pret dažādu veselības traucējumu attīstīšanos gan tūlīt pēc dzimšanas, gan vēlāk. Tomēr arī tie, kas dzimuši vēlāk (33. – 36. GN), ir mazāk nobrieduši un jutīgāki pret veselības traucējumiem nekā laikā dzimušie.
Visiem priekšlaikus dzimušajiem nobriedums ir jāvērtē pēc t.s. koriģētā vecuma (laika, kad bērniņam būtu bijis īstais laiks piedzimt). Cilvēka organisms ir unikāls veselums, kurā ļoti saskaņoti strādā daudzas orgānu sistēmas. Tās cita citu papildina un nevar labi funkcionēt izolēti un bez citu orgānu atbalsta, līdz ar to nenobriedušam organismam pastāvēt šajā pasaulē ir grūti, jo kāda viena orgāna darbības vājums rada nākamā orgāna problēmas – un tātad jaunas komplikācijas. Lielākā daļa saslimšanu, ar ko saskaras priekšlaikus dzimušais, ir unikālas tikai viņam; citos vecumos šādas saslimšanas un diagnozes nenovēro.